Haldors Balodis ir vienkāršs latviešu puika, kurš, vēl padsmitnieks būdams, atrada sevī prieku rakstīt. Šis rakstīšanas prieks aizrāva ne vienu vien skolotāju skolā, tomēr - dzīve sagādāja pārsteigumu: esmu diplomēts Informāciju Tehnoloģiju speciālists. Bet mana būtība, kā izrādījās, nekur nav zudusi, un nesen atgriezos, lai pilnveidotu sevi literārajā žanrā - proti: prozā un izteikt sevi dzejā. Cenšos izteikties vieglā, vienkāršā un visiem saprotamā valodā. Cenšos zīmēt ar vārdiem. Gluži kā mans tēvs Andris Balodis (bij., Jaunatnes teātra vecākais dekorātors un mākslinieks trīsdesmit gadus). Autors grāmatai par Rīgas Jūrmalu "Santīmi jūras smiltīs" un citiem darbiem par, piemēram, Jaunatnes teātri. Viņš glezno ar vārdiem. Es šobrīt vēl tikai zīmēju ar vārdiem. Manā rokā ielikta ota, ar kuru zīmēju zīmējumus atmiņā un lasītāju prātos. Savā dzejā un prozā esmu samaisījis kopā dažādus stilus un izteiksmes veidus, tādā veidā meklējot īsāko ceļu pie lasītāja atmiņām.